stutēt | Tēzaurs

stutēt

Lietojuma biežums :

stutēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

Locīšana

stutētājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

Locīšana

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri