svārstīt

Lietojuma biežums :

svārstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).

2.Kustināt šurp turp (piemēram, ko rokā saņemtu, ķermeņa daļu).

3.apvidvārds Svērt₁.

Avoti: EH, LLVV

Korpusa piemēri