svētuguns
Lietojuma biežums :
svētuguns
Mūžīgā uguns — piemiņas, godinājuma simbols.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad tumšās pilnmēness naktīs spīganas buras un svētuguns kuras,
- Bet visām versijām kopīga ir svētuguns.
- Lai vai simt gadus no vietas kāds meža biezoknī nakti un dienu svētuguni pielūdz, kamēr kāds cits velta īsu brīdi, sevi pilnveidojošu cilvēku godinādams, - šo goddevību pat simt gadus ilga svētuguns lūgšana neatsvērs.
- Uguns mājā, kā paši uguns sargi to nodēvējuši, Ugnumī, mūs sirsnīgi uzņēma Vaidotis, viens no tiem mūžīgās svētuguns sargiem, kuram pieder ierosme un arī ļoti daudz laika un enerģijas pavadīt līdzās kalnam, uguns mājā.
- Krievu kalnā nepārtraukti degusi svētuguns, ko uzmanīja rituāla zinātāji – krīvi – svētie vīri vai vaidelotes – svētās sievas.