sveķot | Tēzaurs

sveķot

Lietojuma biežums :

sveķot 2. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt tādam, no kura izdalās sveķi (par augiem, to daļām).

2.transitīvs Klāt, ziest ar sveķiem.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri