sviestbeka
Lietojuma biežums :
sviestbeka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | sviestbeka | sviestbekas |
| Ģen. | sviestbekas | sviestbeku |
| Dat. | sviestbekai | sviestbekām |
| Akuz. | sviestbeku | sviestbekas |
| Lok. | sviestbekā | sviestbekās |
formā: daudzskaitlis Beku dzimtas ģints ("Suillus syn. Ixocomus"), ēdama beka ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu, 41 suga, Latvijā konstatētas 7 sugas.
Stabili vārdu savienojumiGovju sviestbeka. Graudainā sviestbeka.
Stabili vārdu savienojumi
- Govju sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus bovinus"), aug priežu mežos, kopā (veido simbiozi) ar rožsārto zeltkāti ("Gomphidius roseus").
- Graudainā sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus granulatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos.
- Lipīgā sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus aeruginascens", syn. "Suillus aeruginascens"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos un dārzos, mežos, lapegļu stādījumos, Latvijā sastopama reti.
- Parastā sviestbeka taksons — beku dzimtas sviestbeku ģints suga ("Suillus luteus"), priežu mikorizas ēdama sēne ar dzeltenbrūnu cepurīti, dzeltenu mīkstumu un stingru kātu; sviestbeka, arī sviesta beka.
- Piparu sviestbeka taksons — piparu rubīnbekas ("Chalciporus piperatus") senāks nosaukums ("Suillus piperatus").
- Priežu sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice.
- Purva sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama.
- Zeltainā sviestbeka taksons — sviestbeku suga ("Suillus grevillei"), lapegļu mikorizas sēne, aug parkos, dārzos, mežos, lapegļu stādījumos.
Avoti: Lsg, LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bieži sastopamas vietās, kurās vasarās var atrast parastās vai graudainās sviestbekas.
- Te ir sviestbekas, te ir mellenāji.
- Tur iespējams atrast sekstaino gaileni ( Cantharellus tubaeformis), rudens taureni ( Cratarellus cornucopioides), parastos zemestaukus ( Phallus impudicus), zeltaino sviestbeku ( Suillus grevillei), parasto aitu piepi ( Albatrellus ovinus), zaļo mušmiri ( Amanita phalloides) un citas sugas" iesaka " Lauku ceļotāja" speciālisti.
- Pašreizējais saraksts ar aizsargājamajām sēnēm ir garš: raupjā tumšbeka, kas ož pēc aptiekas, velna beka ar sudrabpelēku cepurīti, Eiropā reti sastopamā purva sviestbeka, kas Latvijā aug katrā purvā, parazītiskā samtbeka, kas aug uz pūpēžiem, Rīgas centrā zem liepām bieži sastopamā sarkanā samtbeka, ļoti skaistā laškrāsas vēdekļa sārtaine jeb 2012. gada īpašā sēne, Jūrmalas kāpās redzētā, bet citu mikologu neatzītā kāpu tintene, krokainā kazbārde, kas izskatās teju kā mazs puķkāposts, Zemgalē vēl neuzietā toverīša sarkosoma u.
- Ar gredzentiņa klātbūtni parastā sviestbeka atšķiras no tai tuvās graudainās sviestbekas.