svilināt
Lietojuma biežums :
svilināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, arī pieļaut (piemēram, tuvinot, liekot klāt ko karstu, degošu), ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu; būt par cēloni tam, ka (kas) stipri karst, gruzd, arī deg no virspuses ar, parasti mazu, liesmu (par karstu priekšmetu, uguni, liesmām u. tml.).
1.1.Pieliekot ko karstu, degošu, iznīcināt (apspalvojumu, apmatojumu).
Stabili vārdu savienojumiSvilināt cūku.
3.parasti formā: trešā persona Izplatot siltumu, stipri karsēt (ko); stipri iedarboties (uz ko) — par siltumu.
3.1.intransitīvs
4.parasti formā: trešā persona Izraisīt spēcīgas smeldzošas sajūtas (piemēram, par aukstumu, vēju, kodīgām vielām).
4.1.intransitīvs
4.2.intransitīvs Stipri smelgt, parasti ilgstoši (par ievainojumu); būt stipri smeldzošam (par sāpēm).
5.parasti formā: trešā persona Stipri ietekmēt, parasti nevēlami, ilgstoši (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī dedzināt6.
5.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiSpiest acis no pieres ārā (laukā); svilināt acis no pieres ārā (laukā).
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri