tēmēt
Lietojuma biežums :
tēmēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī; regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā; mērķēt1.
1.1.transitīvs
1.2.Ar skatienu, koordinējot kustības, censties panākt, lai kas mests, ar roku virzīts u. tml trāpītu (kur).
1.3.transitīvs
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Domāt par kādu darbības mērķi, censties pēc kā.
2.Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt2.
2.1.transitīvs
3.apvidvārds Ļoti uzmanīgi vērot.
Avoti: LLVV, KiV
Korpusa piemēri