tīstīt
Lietojuma biežums :
tīstīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tīstu | tīstām | tīstīju | tīstījām | tīstīšu | tīstīsim |
| 2. pers. | tīsti | tīstāt | tīstīji | tīstījāt | tīstīsi | tīstīsiet, tīstīsit |
| 3. pers. | tīsta | tīstīja | tīstīs | |||
Pavēles izteiksme: tīsti (vsk. 2. pers.), tīstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tīstot (tag.), tīstīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tīstītu
Vajadzības izteiksme: jātīsta
1.Vairākkārt tīt2.
2.Vairākkārt tīt1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jāzeps plānā mētelī salst kā skroders un tīsta degunu un ausis lillā lakatā.
- Viņi saprotoši smīn un tīsta salvetēs sviestmaizes.
- Stāv prātā, kad dzimi, kā dzimi, kā tīstīju, vīstīju, mīļoju.
- Viņa tīstīja rokas priekšautā, piebilstot: „ Ko iesāksim, ja hercogs mūs pieķers?”
- toreiz jau neviens nedomājām, ka man viņš būs jāapglabā, domā Oļģerds, murcot un tīstot ar pagātnes liecībām piekrautās somas rokturus ap saviem reiz smalkajiem pirkstiem.