tagadīgs
Lietojuma biežums :
tagadīgs īpašības vārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tagadīgs | tagadīgi |
| Ģen. | tagadīga | tagadīgu |
| Dat. | tagadīgam | tagadīgiem |
| Akuz. | tagadīgu | tagadīgus |
| Lok. | tagadīgā | tagadīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tagadīga | tagadīgas |
| tagadīgas | tagadīgu |
| tagadīgai | tagadīgām |
| tagadīgu | tagadīgas |
| tagadīgā | tagadīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | tagadīgais | tagadīgie |
| Ģen. | tagadīgā | tagadīgo |
| Dat. | tagadīgajam | tagadīgajiem |
| Akuz. | tagadīgo | tagadīgos |
| Lok. | tagadīgajā | tagadīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| tagadīgā | tagadīgās |
| tagadīgās | tagadīgo |
| tagadīgajai | tagadīgajām |
| tagadīgo | tagadīgās |
| tagadīgajā | tagadīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā še modernisms nivelējis spriedzi starp izziņu un praksi muzejiskajā izglītības jēdzienā, tā vēsturiskajā jomā — starp tagadīgo un bijušo, proti, starp kritiku un literatūras vēsturi.
- Ja mīta kundzība šur tur tagadīgajā [pasaulē] jau salauzta, tad šis jaunais nemaz nav tik neiedomājamā tālienē, lai vārds pret tiesībām atrisinātos pats par sevi.
- Taču gribam par minētu maksu dot , ja maz , tad pusotrureiz tik daudz rakstus , kā tagadīgās
- Šī lieta skaidri izrāda , ka tur sievieši tagadīgos laikos ar vērpšanu vien pūlēdamies var badu nomirt , jo ar vienu pašu kapeiku , cik vērpējas darbs pa dienu vērts , neviena vērpēja nevar pārtikt
- Taču gribam par minētu maksu dot, ja maz, tad pusotrureiz tik daudz rakstus, kā tagadīgās Jelgavas un Rīgas avīzes dod.