tamborēt
Lietojuma biežums :
tamborēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Gatavot (ko) no vienlaidu pavediena, ar īpašu adatu (tamboradatu) saistot to ciešos valdziņos.
1.1.intransitīvs
3.žargonisms Runāt muļķības.
Stabili vārdu savienojumiTamborēt laiku.
Avoti: LLVV, JV
Korpusa piemēri