ticēt
Lietojuma biežums :
ticēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
Stabili vārdu savienojumiTici vai netici, arī ticiet vai neticiet.
1.1.Būt tādam, kam ir pārliecība par (kā) vēlamību, (kāda cilvēka) uzticamību, patiesumu.
2.jomas: mitoloģija, reliģija Būt tādam, kam ir pārliecība par dieva vai dievu, pārdabisku būtņu, spēku, parādību esamību, to ietekmi uz cilvēkiem, cilvēci, dabu.
3.apvidvārds Paļauties uz kaut ko.
4.apvidvārds Būt piemērotam, derīgam, derēt.
Stabili vārdu savienojumiNegribēt ticēt savām acīm. Negribēt ticēt savām ausīm. Neticēt savām acīm. Neticēt savām ausīm.
Avoti: LLVV, TlV
Korpusa piemēri