tiesāt1
Lietojuma biežums :
tiesāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.joma: jurisprudence Izskatīt (kādas personas) lietu tiesā; arī spriest tiesu.
1.1.intransitīvs
2.Saskaņā ar tradīciju, arī patvaļīgi vērsties (pret kādu), parasti, lai (to) sodītu; atzīt, ka (kāds, kas) ir nevēlams, peļams.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Vadīt (kā) sacensības, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus.
3.1.intransitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri