tirdīt
Lietojuma biežums :
tirdīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
tirdīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Neatlaidīgi, vairākkārt (kādam ko) jautāt; mocīt (kādu) ar nepatīkamiem jautājumiem.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās psihisks nemiers, arī mokošs pārdzīvojums.
2.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiSirdsapziņa tirda (arī moka, urda u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri