tirkšķēt

Lietojuma biežums :

tirkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	tirkšķu	tirkšķam	tirkšķēju	tirkšķējām	tirkšķēšu	tirkšķēsim
2. pers.	tirkšķi	tirkšķat	tirkšķēji	tirkšķējāt	tirkšķēsi	tirkšķēsiet, tirkšķēsit
3. pers.	tirkšķ	tirkšķēja	tirkšķēs

tirkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	tirkšu	tirkšam	tirkšēju	tirkšējām	tirkšēšu	tirkšēsim
2. pers.	tirkši	tirkšat	tirkšēji	tirkšējāt	tirkšēsi	tirkšēsiet, tirkšēsit
3. pers.	tirkš	tirkšēja	tirkšēs

1.Radīt īslaicīgus, samērā asus, citu citam ātri sekojošus trokšņus (piemēram, par ierīcēm, mehānismiem, plīstošiem audumiem); atskanēt šādiem trokšņiem.

2.Radīt raksturīgas, samērā asas, citu citai ātri sekojošas skaņas (par dažiem dzīvniekiem).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	tirkšķu	tirkšķam	tirkšķēju	tirkšķējām	tirkšķēšu	tirkšķēsim
2. pers.	tirkšķi	tirkšķat	tirkšķēji	tirkšķējāt	tirkšķēsi	tirkšķēsiet, tirkšķēsit
3. pers.	tirkšķ		tirkšķēja		tirkšķēs