trūkt2
trūkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Nebūt (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu); nebūt pietiekamā daudzumā (kā) lietošanā, rīcībā u. tml. (par ko vajadzīgu, nepieciešamu, arī vēlamu).
1.1.Būt zaudētam, amputētam (par ķermeņa daļu).
1.2.Nepiemist (par vajadzīgu, nepieciešamu, vēlamu īpašību, pazīmi, spēju).
1.3.Nebūt, arī nebūt pietiekamam, lai veiktu kādu darbību, nodrošinātu kādu norisi (par psihisku vai fizioloģisku īpašību, stāvokli).
2.parasti formā: trešā persona Būt tādam, kas veido starpību starp esošo un vajadzīgo (kā) skaitu, daudzumu.
3.Nebūt (kur, kādā cilvēku kopumā).
3.1.Nebūt, neatrasties (tur, kur parasti ir jābūt) — par priekšmetu.
4.Būt tādam, kura trūkumu izjūt, pārdzīvo.
Stabili vārdu savienojumiDaudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri