trakgalvis
Lietojuma biežums :
trakgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trakgalvis | trakgalvji |
| Ģen. | trakgalvja | trakgalvju |
| Dat. | trakgalvim | trakgalvjiem |
| Akuz. | trakgalvi | trakgalvjus |
| Lok. | trakgalvī | trakgalvjos |
trakgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | trakgalve | trakgalves |
| Ģen. | trakgalves | trakgalvju |
| Dat. | trakgalvei | trakgalvēm |
| Akuz. | trakgalvi | trakgalves |
| Lok. | trakgalvē | trakgalvēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pavisam netālu atrodas vēl kāda interesanta vieta, kas īpaši patiks trakgalvjiem un adrenalīna ķērājiem.
- Ja tevi fascinē šādas nervus kutinošas aktivitātes, šeit atradīsi idejas trakgalvju un adrenalīna mednieku izklaidēm.
- Atstājuši aiz muguras bīstamo vietu, varējām dieviņam paldies teikt, ka tolaik vēl kādam līdzīgam trakgalvim nebija ienācis prātā darīt to pašu.
- Un neviens nezināja, no kā un kad tas karš bija sācies un par ko tajā tika karots: pilsētnieki runāja, ka tā aizsākums meklējams trīsdesmit devītajā gadā un trakajos nemieros pie Svētā Ercenģeļa Miķeļa baznīcas, kad jezuītu studenti gribēja izkaut kalvinistu žakus un gandrīz noslīcināja Viļņas upītē to rektoru Hartlību, un ka viss šodienējais ielu karš esot tikai kalvinistu un katoļu senās plēšanās atbalss un ka tagad vienkārši vienā pusē nostājušies Vissvētākās Jaunavas sodalīcijas locekļi, bet otrā - visi pārējie, taču pats Jons Kirdējus Bironts varēja nešaubīgi apliecināt, ka tā nav taisnība, jo starp tiem pirmajiem, viņa pretiniekiem, bija ne tikai katoļi, bija arī dažs labs no kalvinistu ģimenēm, dažs pareizticīgais un dažs uniāts, un arī tādi, kuru ģimenes ticību mainīja kā kreklus, un arī viņa paša, Bironta, pusē bija visādi - gan godājamā profesora Olizarovska brāļadēls trakgalvis Gedeons Margolis, gan uzcītīgais katolis Andrjus Holeckis, kurš pats bija sodalīcijas biedrs un kura ģimene gandrīz visu naudu jau bija atdāvinājusi baznīcām, gan luterāņu konvertīts Mīkols Kvinta, gan pareizticīgais Jeremijs Bildzjukevičs, gan daudz citu; tātad nē, viņš patiešām nevarēja teikt, ka ielu kautiņi būtu saistīti ar piederību tai vai citai ticībai, vismaz stingri ņemot ne, jo viņa pusē bija gan dziļi ticīgi puiši no dažādām konfesijām, gan arī tādi, kas ticēja nedomādami, tāpat kā ik rītu mazgāja seju,
- ; un tikai brāļi mēdza sadot viņam pa ausīm, no tiem viņš pierāvās, bet ar laiku arī brāļu vairs nebija līdzās – Jons Motiejus aizbrauca savā ārzemju ceļojumā, Samuelis Jeronīms kādu laiku bija Maltas bruņinieka Kazimiera Mīkola Paca kunga svītā, un Sebastians pēc tēva nāves slīdēja lejup, viņš vairs nedzīvoja Zirgu ielā kopā ar māti, mājās iegriezās reti – viņš bija sapulcējis tādu pašu trakgalvju bandu, viņi pasāka dzert, spēlēt kārtis un staigāt pie meičām; vienu laiku bija ievilkuši savā barā arī viņas brāļadēlu Jonu Izidoru, taču, kad Kazimiers Norvaiša to uzzināja – jo sevišķi par kāršu spēlēšanu – , tā pie pirmās izdevības savu dēliņu kārtīgi nopēra un aizsūtīja uz svešām zemēm, taču Sebastianam nebija neviena, kas varētu sadot pērienu, un no viņa jau baidījās visa pilsēta, un baidījās ne bez iemesla – tās nebija tādas pārgalvības kā viņa tēva un tēvoča jaunības laikos, Sebastiana Bironta banda bija bruņota zobeniem un mēdza tos izraut ikkatra sīkuma dēļ vai arī tukšas, cietsirdīgas izpriecas pēc, un Uršule nezināja, kur likties aiz kauna, padzirdējusi, ka Bironts ar biedriem kādam pilsētas tirgotājam nokapājuši ausis – tāpat vien, smieklam, jo bijušas ērmoti atkārušās, vai ka šie pārbiedējuši un vajājuši pa ielām kādu nevainīgu mūķenīti, bet kādam priesterītim likuši uz ielas dejot, bakstīdami viņu ar zobenu spicumiem; ka vienā baznīcā esot piemīzuši svētītā ūdens trauku,