traucēt
Lietojuma biežums :
traucēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ar savu izturēšanos, rīcību, runu nevēlami ietekmēt kādu.
PiemēriMeitenīte kā akmens vilka mani lejā, dziļāk ūdenī, traucēja peldēt.
1.1.Nevēlami ietekmēt, kavēt kādu darbību, norisi.
1.2.Atrodoties, pārvietojoties kaut kur, apgrūtināt, arī padarīt neiespējamu darbību vai stāvokli; arī būt neiederīgam kaut kur.
PiemēriZvērs grasījās lēkt, tikai zari traucēja.
1.3.Pastāvot, norisot vienlaikus (ar kādu stāvokli, procesu, piemēram, apkārtnē, vidē), nevēlami iekļauties, radīt tam nevēlamas īpašības.
2.Būt par cēloni tam, ka procesi organismā nevēlami mainās, iegūst nevēlamas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit