trinkšķēt
Lietojuma biežums :
trinkšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
trinkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona; lieto: retāk
Locīšana
1.Radīt samērā augstu, parasti spalgu, skaņu (piemēram, par, parasti saspriegtiem, metāla priekšmetiem, plīstošiem stikliem); atskanēt šādai skaņai; strinkšķēt.
1.1.Radīt skaņas (par strinkšķināmiem stīgu instrumentiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri