trīcēt
Lietojuma biežums :
trīcēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiDreb kā apšu lapa; trīc kā apšu lapa.
1.1.Par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām.
1.2.Par augiem, to daļām.
1.3.Par priekšmetiem.
1.4.pārnestā nozīmē Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu).
2.1.Būt nevienmērīgam stiprumā (par gaismu, gaismas avotu).
2.2.Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
2.3.Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
Stabili vārdu savienojumiDrebēt (arī trīcēt, baidīties) par savu ādu. Sirds trīc (arī dreb).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri