tumst
Lietojuma biežums :
tumst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti).
1.1.Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
2.parasti formā: trešā persona Izdalīties, atšķirties no gaišākas apkārtnes ar savu tumšo krāsu.
2.1.Pakāpeniski iegūt tumšu vai tumšāku krāsas toni.
3.Kļūt, arī būt drūmam, arī nelaipnam.
3.1.Paust drūmumu, arī nelaipnumu (piemēram, par skatienu, seju).
4.parasti formā: trešā persona Vājināties, arī zust (par psihisku stāvokli); zaudēt spēju atspoguļot ārējo pasauli (piemēram, par prātu, apziņu).
Stabili vārdu savienojumiAcis (arī acu gaisma) tumst. Acīs tumst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri