turpceļš
Lietojuma biežums :
turpceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri