uguņot
Lietojuma biežums :
uguņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Vairākkārt izplatīt spilgtu, mainīga stipruma, arī pārtrauktu gaismu; vairākkārt uzliesmot, radīt liesmas.
2.Tāds, kurā spīd daudzas ugunis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri