urķīgs
Lietojuma biežums :
urķīgs īpašības vārds; sarunvaloda
Locīšana
urķīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas mēdz iedziļināties (piemēram, jautājumā), sīki noskaidrot, izpētīt.
2.apvidvārds Tāds, kas nemitīgi pārbauda (kāda darbu), norāda uz trūkumiem, kļūmēm u. tml.; tāds, kas nemitīgi rīko, komandē (kādu).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri