utūzis
utūzis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Neievērojams, nabadzīgs, trūcīgs cilvēks; arī skops, nenovīdīgs cilvēks.
2.Tas, kas ir ļoti mazs, niecīgs, mazvērtīgs.
3.Nerātnis, nebēdnieks.
4.Netīra, nolaista māja, dzīvoklis (kur daudz insektu).
Avoti: ĒiV, SiV, ViV