uzķert | Tēzaurs

uzķert

Lietojuma biežums :

uzķert 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

1.Strauji satvert, notvert (ko krītošu, mestu u. tml.).

2.Ar maņu orgāniem uztvert.

2.1.Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri