uzņirbt
Lietojuma biežums :
uzņirbt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
2.Ļoti strauji uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ļoti strauji uzvirzīties uz kādas vietas.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri