uzšņākt | Tēzaurs

uzšņākt

Lietojuma biežums :

uzšņākt 1. konjugācijas darbības vārds

Locīšana

1.intransitīvs Neilgu laiku, arī reizēm šņākt.

2.transitīvs Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri