uzbēgt | Tēzaurs

uzbēgt

Lietojuma biežums :

uzbēgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Bēgot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); bēgot uzvirzīties uz kādas vietas.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri