uzbangot
Lietojuma biežums :
uzbangot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
1.1.transitīvs Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
1.2.pārnestā nozīmē Spēji atskanēt, spēcīgi skanēt.
2.poētiska stilistiskā nokrāsa Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri