uzbraukt
Lietojuma biežums :
uzbraukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.Braukšus uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par transportlīdzekli; braukšus uzvirzīties uz kādas vietas.
1.2.transitīvs Braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
2.Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to) — par cilvēkiem, arī transportlīdzekļiem; braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
4.žargonisms Draudēt, lai izspiestu vai panāktu kaut ko.
Avoti: LLVV, SLG, KZ
Korpusa piemēri