uzbruciens
Lietojuma biežums :
uzbruciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | uzbruciens | uzbrucieni |
| Ģen. | uzbruciena | uzbrucienu |
| Dat. | uzbrucienam | uzbrucieniem |
| Akuz. | uzbrucienu | uzbrucienus |
| Lok. | uzbrucienā | uzbrucienos |
Uzbrukums.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
uzbrukums1 — Darbība ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
Hiperonīmi
aizskaršana2 — Jebkura darbība, ko veic kāda persona ar nodomu vai nejauši, pakļaujot citu personu vardarbības aktam.
vardarbība1 — Prettiesisks personas aizskārums ar fizisku spēku (piemēram, nodarot miesas bojājumus, sitot, spīdzinot) vai draudiem, iebiedēšanu (piemēram, aplaupot).
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1. sieviete ar lielam somam rokās, kura iegāja vagonā un neaiztaisīja aiz sevis durvis, par ko saņēma uzbrucienu; 2. pensionārs ar biļeti, kuru piemēru rakstīju iepriekš; 3. sieviete gados, ar līdzīgu situāciju, bet Jūs negribējat viņu dzirdēt, par ko saņēma atbildi, ka viņai nebija pieredzes strādāt par konduktoru.
- Tādēļ gribēju pasniegt jums, cien. lasītājiem un godatām lasītājām šo romānu iz Vidzemes Šveicijas senlaikiem, iz tā apgabala, kuru dēvējam par to jaukāko Baltijas guberņās un kurš vēl tagad lepojas ar saviem senlaiku, tā sauktiem bruņinieku mūriem [..] ; Kad ejam no Turaidas pils gar Gaujas krastu uz augšu, tad kādas 3 verstis nogājuši ieraudzīsim pa kreisai kādu stāvu kalnu, kuru vēl šo baltu dienu sauc par pilskalnu, kurš noderējis mūsu senčiem par kopīgu dzīves vietu un cietoksni pret ienaidnieku uzbrucieniem.