uzbudināt
Lietojuma biežums :
uzbudināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) izraisās uzbudinājums1.
1.1.intransitīvs
1.2.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Izpausties uzbudinājumam (1) (piemēram, par runu, mīmiku).
2.joma: fizioloģija Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri