uzbuknīt
uzbuknīt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
Locīšana
uzbukņīt 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
Bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) pieceļas kājās; bikstot, viegli iesitot, panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Avoti: LLVV