uzcelt
Lietojuma biežums :
uzcelt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Ceļot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
2.Ceļot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
2.1.Paņemt augšā (parasti no zemes, grīdas); pacelt1.
2.2.Ceļot novietot stāvus.
2.3.Uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
2.4.Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
3.Uzmodināt (no miega).
3.1.Panākt, ka (kāds) pieceļas no sēdus vai guļus stāvokļa, parasti, lai ko veiktu, kur dotos.
3.2.Iztraucēt, izbiedēt (dzīvnieku) tā, ka (tas) sāk lidot, skriet.
4.Celt un pabeigt celt (celtni, būvi, tās daļu).
5.Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
6.novecojis Iecelt (amatā), uzdot veikt kādu pienākumu.
Stabili vārdu savienojumiUz pjedestāla (no)stādīt (arī (uz)celt, (pa)celt u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri