uzdurt
Lietojuma biežums :
uzdurt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Durot uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
2.apvidvārds Durstot atrast.
Stabili vārdu savienojumiKā uz iesma (uzdurts), arī kā iesmā uzdurts.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri