uzdvašot
Lietojuma biežums :
uzdvašot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzdvašoju | uzdvašojam | uzdvašoju | uzdvašojām | uzdvašošu | uzdvašosim |
| 2. pers. | uzdvašo | uzdvašojat | uzdvašoji | uzdvašojāt | uzdvašosi | uzdvašosiet, uzdvašosit |
| 3. pers. | uzdvašo | uzdvašoja | uzdvašos | |||
Pavēles izteiksme: uzdvašo (vsk. 2. pers.), uzdvašojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzdvašojot (tag.), uzdvašošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzdvašotu
Vajadzības izteiksme: jāuzdvašo
1.Uzpūst elpu.
1.1.Uzpūst (par vēju, gaisa pūsmu).
1.2.transitīvs
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Laika, lietus un vēja nogludinātās stupas reizēm līdzīgas pašas dabas veidojumiem, un arī visa telpa visapkārt uzdvašo īpašu panteistisku garu.
- Tulpes te čukstēja vispieklusinātākajos blāvganos, pelēkos, dzeltenos, sārtenos, rūsganos, zilgos un zalgos pustoņos, te kliedza ar dzeltenu, oranžu, sarkanu, purpurainu un melnu muti, mēļajā reibonī ģība ceriņi, debeszilām balsīm debesīm kaut ko stāstīja neaizmirstules, nobārstījušās varavīkšņainām rasas lāsēm, trakoja rozes, cinobru šļāca amarillis, ziloja vārie pļavu zvaniņi, pieticīgi šūpojās brūnās niedres un smilgas, liecās smaragdzaļās papardes, plīvoja ģipseņu dūmaka, kā saulrieta mākoņi peldēja glicīniju un rododendru pušķi, līksmoja gluži kā klauna tērps raibās prīmulas, izplatīdamas apburošu dzestrumu, baloja kreimenes un anemones, pēc dzejniekiem ilgojās ēdelveisi, kā ar ķīniešu tušu gleznotas, laistījās skalbes, dzīļu ultramarīnu uzdvašoja hiacintes, klaigāja zeltainās narcises un aristokrātiskā mierā stāvēja orhidejas.