uzdzīt1
Lietojuma biežums :
uzdzīt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); dzenot panākt, ka (dzīvnieki, arī cilvēki) uzvirzās uz kādas vietas.
1.1.Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
1.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka izraisās, tiek izraisīts (parasti nevēlams psihisks, fizioloģisks stāvoklis, piemēram, dusmas, drebuļi).
2.Stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot, velkot, grūžot uzvirzīt uz kādas vietas.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā; būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas.
2.2.Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
3.Ar sitienu, spēcīgu spiedienu uzvirzīt virsū, (uz kā, kam, arī kur).
4.novecojis Panākt, būt par cēloni, ka palielinās (piemēram, ienākumi), uzlabojas (piemēram, materiālais stāvoklis).
5.sarunvaloda Kāpināt, palielināt (ātrumu, spiedienu, karstumu u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiUzdzīt svaru.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri