uzglūnēt
Lietojuma biežums :
uzglūnēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
2.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam); ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) — par cilvēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri