uziet
Lietojuma biežums :
uziet nekārtns darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.transitīvs
1.2.Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
1.3.lieto: pareti Uzbraukt (par transportlīdzekli).
1.4.pārnestā nozīmē Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ceļu, taku.
2.transitīvs Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
2.1.intransitīvs Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
2.2.Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos); sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
3.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
Stabili vārdu savienojumiCik (tik) uziet. Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuves.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri