uzjaukt | Tēzaurs

uzjaukt

Lietojuma biežums :

uzjaukt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs

Locīšana

Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri