uzkāpt
Lietojuma biežums :
uzkāpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kāpjot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); kāpjot uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.transitīvs
1.2.Kāpjot, liekot soli vertikāli, uzkļūt virsū (uz kā, piemēram, uz krēsla, palodzes).
2.Virzoties nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.); nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa), lai kur dotos (tajā).
3.Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
4.Kāpjot, liekot soli vertikāli (kam) pāri, ieņemt jātenisku stāvokli (uz tā).
5.parasti formā: trešā persona Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām).
5.1.Augot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par kāpelētājaugiem.
5.2.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — parasti par ceļu, taku.
5.3.Uzvirzīties, arī šķietami uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par parādībām dabā, piemēram, debess spīdekļiem.
5.4.Izplatoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par miglu, dūmiem u. tml.
6.parasti formā: trešā persona Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) — par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
7.parasti formā: trešā persona Paaugstināties (līdz noteiktai pakāpei) — parasti par temperatūru, spiedienu.
7.1.Paaugstināties vai palielināties (līdz noteiktai pakāpei) — piemēram, par cenu, darba ražību.
8.Sasniegt (sabiedriska stāvokļa, kādas darbības nozares u. tml.) noteiktu, parasti augstu, pakāpi.
Stabili vārdu savienojumiAugstu uzkāpt. Uzkāpt slavas augstumos.
Stabili vārdu savienojumiUzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm. Uzkāpt tronī. Uzkāpt uz pjedestāla.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri