uzkūkot | Tēzaurs

uzkūkot

Lietojuma biežums :

uzkūkot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona

Locīšana

Neilgu laiku, arī reizēm kūkot (par dzeguzi).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri