uzklausīt
Lietojuma biežums :
uzklausīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
1.1.Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
Saistītās nozīmes
1.2.pārnestā nozīmē Uztvert un izprast (piemēram, daiļdarbā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri