uzkleķēt
Lietojuma biežums :
uzkleķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Uzvirzīt, parasti ar metienu, (kleķi, tā kārtu) virsū (uz kā, kam).
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nevīžīgi, nemākulīgi apmest (ko) ar ļāvu, arī uzkrāsot, uzziest u. tml.
2.Izveidot (ko) no kleķa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri