uzkricelēt

Lietojuma biežums :

uzkricelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs

LocīšanaLocīšana

Īstenības izteiksme:

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	uzkricelēju	uzkricelējam	uzkricelēju	uzkricelējām	uzkricelēšu	uzkricelēsim
2. pers.	uzkricelē	uzkricelējat	uzkricelēji	uzkricelējāt	uzkricelēsi	uzkricelēsiet, uzkricelēsit
3. pers.	uzkricelē		uzkricelēja		uzkricelēs

Pavēles izteiksme: uzkricelē (vsk. 2. pers.), uzkricelējiet (dsk. 2. pers.)

Atstāstījuma izteiksme: uzkricelējot (tag.), uzkricelēšot (nāk.)

Vēlējuma izteiksme: uzkricelētu

Vajadzības izteiksme: jāuzkricelē

Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkrecelēt.

Saistītās nozīmesuzskricelēt, uzskrīpāt, uzskrīpstāt.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

uzskricelēt₁ — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.

uzskrīpāt₁ — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.

uzskrīpstāt₁ — Uzskrīpāt.

uzkrecelēt₁ — Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.

Hiperonīmi

uzrakstīt₁ — Rakstīt un pabeigt rakstīt (tekstu, burtu, ciparu u. tml.).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Viņa pasniedza man vizītkarti, kuras aizmugurē uzkricelēja numuru.
No tā viņš blociņa lappusē uzkricelēja dažas vizīšu adreses un pasniedza lapiņu man.
Šis rakstugabals, steigšus uzkricelēts uz nekārtīgi izplēstas rūtiņu burtnīcas lapas, liecināja par krietni sabrukušajiem zīlnieces nerviem.
Jauna, jukusi sieviete, apsūdzēta par kabatzādzībām Strendā, parādīja man lapiņu, uz kuras bija uzkricelējusi savu aizstāvības runu.
Kad man bija gadu desmit, es, sekojot tendencēm, ar flomāsteru uzkricelēju atzīšanos mīlestībā meitenei no paralēlklases un darīju to viņas nama liftā.