uzkvēlot
Lietojuma biežums :
uzkvēlot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzkvēloju | uzkvēlojam | uzkvēloju | uzkvēlojām | uzkvēlošu | uzkvēlosim |
2. pers. | uzkvēlo | uzkvēlojat | uzkvēloji | uzkvēlojāt | uzkvēlosi | uzkvēlosiet, uzkvēlosit |
3. pers. | uzkvēlo | uzkvēloja | uzkvēlos |
Pavēles izteiksme: uzkvēlo (vsk. 2. pers.), uzkvēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzkvēlojot (tag.), uzkvēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzkvēlotu
Vajadzības izteiksme: jāuzkvēlo
Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jaunajā teātrī “ Nerrs Tantris” sēdējām abi atsevišķi un baudījām šo nenozīmīgo, banālo ludziņu, it kā tā būtu Čaikovska Patētiskā, uz katru mazāko atpazīstamo motīvu manā dvēselē atsaucās veselas stīgu grupas, tām vareni pievienojās viss orķestris, viss pēdējā nedēļā pārdzīvotais uzkvēloja, uzliesmoja – katrs majeur et mineur līksmoja vai sāpēja, kā to vēl nekad nebiju piedzīvojis, – un droši zināju, ka vēl viena dvēsele četras rindas pirms manis jūt tieši to pašu.
- Kad, manis apskauta, tu uzkvēloji.
- Un tad, bijušās jūtas varēs uzkvēlot no jauna, bet dzimumakts nesīs vairāk apmierināšanu.
- Tiesa, futbolistam un modelei nesen izdevies atjaunot attiecības, un mīlas dzirksts tagad, šķiet, uzkvēlojusi spožāk nekā agrāk.
- Ja cilvēks rakstot stipri piespiež pildspalvu pie papīra, veidojot treknus un cietus burtus, tas liecinot par rakstura stingrību, enerģiskumu, jūtu kvēlumu, taču šādas jūtas varot arī ātri atdzist un uzkvēlot pret kādu citu.