uzlīt
Lietojuma biežums :
uzlīt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Neilgu laiku, arī reizēm līt (par lietu).
2.Tekot, plūstot uzvirzīties virsū (uz kā, kam) — par šķidrumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri