uzlaist
Lietojuma biežums :
uzlaist 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
1.1.pārnestā nozīmē Panākt, arī ļaut, ka (kāds) savā darbībā nonāk (kur), darbojas (kādā nozarē u. tml.).
1.2.Panākt, arī pieļaut, ka (priekšmets) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
1.3.apvidvārds Pieļaut, ka uzaug (uz kādas vietas, piemēram, krūmi).
2.Uzvirzīt, arī panākt, arī pieļaut, ka (kas) slīdot, krītot u. tml. uzvirzās virsū (uz kā, kam).
2.1.Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
2.3.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
3.sarunvaloda, transitīvs Panākt, ka (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa) ierodas (pie kāda), lai nodarītu ko nevēlamu, ļaunu; uzsūtīt2.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti nevēlams) izraisās, iestājas u. tml.
4.sarunvaloda, intransitīvs Ātri uzskriet, uzbraukt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); ātri uzskriet, uzbraukt uz kādas vietas.
5.transitīvs Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
5.1.Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
6.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi uzsist (kādam, kam, pa ko).
Saistītās nozīmesuzšaut, uzgāzt, uzdrāzt, uzbliezt, uzzvelt.
Stabili vārdu savienojumiUzlaist (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla). Uzlaist (arī uzspert) gaisā.
Avoti: LLVV, ViV, Žrg
Korpusa piemēri