uzliekties1
Lietojuma biežums :
uzliekties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Refl. → uzliekt; tikt uzliektam.
1.1.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par līkumainu ceļu, taku.
2.Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) — parasti par augiem, to daļām.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri