uzliesmot
Lietojuma biežums :
uzliesmot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
Stabili vārdu savienojumiViegli uzliesmojošā krava.
1.1.Izceļoties spēcīgi liesmot (par ugunsgrēku).
2.parasti formā: trešā persona Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
2.1.Uzzibsnīt (par zibeni).
2.2.Iesākt spoži spīdēt (par debess spīdekļiem); īsu brīdi spoži spīdēt.
2.3.joma: astronomija Neilgu laiku būt ar spēcīgi palielinātu spožumu (par maiņzvaigzni).
2.4.Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
2.5.Parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam) — par blāzmu, gaismu; parādīties spilgtam, spožam (parasti sārtam), tiekot apgaismotam.
2.6.Ļoti izcelties apkārtējā vidē sev raksturīgā spilgtā, parasti sarkanā, krāsā.
3.Pēkšņi izjust un spilgti izpaust spēcīgas jūtas, arī vēlēšanos.
3.1.Spēji izraisīties (par psihisku stāvokli); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izpausties.
3.2.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
3.3.Īsu brīdi, kam (piemēram, pārdzīvojumam) spēcīgi izpaužoties, būt ļoti spožam (par acīm, skatienu).
3.4.Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) — par jūtām, pārdzīvojumu.
4.parasti formā: trešā persona Iesākt strauji, spraigi norisēt, izpausties (par parādībām sabiedrībā); īsu brīdi strauji, spraigi norisēt, izpausties.
4.1.Iesākt spraigi norisēt (par sarunu, diskusiju u. tml.); īsu brīdi spraigi norisēt.
5.parasti formā: trešā persona Iesākt spēcīgi izpausties, parādīties (par slimību, sāpēm u. tml.); īsu brīdi spēcīgi izpausties, parādīties.
Avoti: LLVV, TK-81#1/1091
Korpusa piemēri